No privātas kolekcijas uz muzeju: "Vitamīni mazajiem [muzejiem]" Preiļos

Publicējam muzeju konsultantes Gundegas Dreiblates pārdomas par pieredzēto un uzzināto, projekta "Vitamīni mazajiem [muzejiem]" ietvaros viesojoties Preiļu kolekcionāru krātuvēs un ekspozīcijās.

Pēc Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ierosmes mēs, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības pārstāves — Anita Jirgensone un Gundega Dreiblate — 2025. gada 10. un 11. septembrī ar “vitamīnu devu” jeb konsultatīvu palīdzību mazajām muzejiskajām institūcijām ieradāmies Preiļu novadā, lai izvērtētu divu privāto kolekcionāru mantojuma nākotnes iespējas. 

Aizrautīgā kolekcionāra Igora Pliča māja, kurā eksponētas viņa vāktās un saglabātās kolekcijas. Foto: A.Jirgensone

Sākām ar Latgales fotovēsturnieka un fotomākslinieka Igora Pliča senlietu kolekciju un fotomuzeju viesu mājā “Pie Pliča” (turpmāk — Pliča māja). Lai arī kā neitrālas Latvijas tūristes pirms vairākiem gadiem jau bijām viesojušās Pliča viesu namā un apbrīnojušas kaismīgo kolekcionāru, šoreiz mums bija konkrēts uzdevums: kopā ar Preiļu muzeja speciālistiem novērtēt institūcijas profesionālo līmeni un savākto kolekciju unikalitāti. Pliča māju kopā ar mums apmeklēja arī Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītājs Rolands Naglis. 

Pliča māja ir vecākā koka ēka Preiļos, celta 19. gadsimta vidū kā privātmāja. Gadsimta beigās ēku atpirka valsts un tur iekārtoja Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķa Preiļu miesta ārstniecības iestādi, kas šim nolūkam vienā vai otrā veidā kalpoja līdz 1993. gadam, kad ēku iegādājās Igors Pličs. Nolietoto un nodzīvoto ēku jaunais saimnieks saudzīgi atjaunojis, neskartu saglabājot ēkas ārējo veidolu. Kādu laiku vienā ēkas daļā bija iekārtots viesu nams, taču no 700 m2 platības lielākā daļa vienmēr bijusi atvēlēta artefaktu kolekcijām –  fotopiederumiem, fotoliecībām, mākslas, sadzīves un amatniecības priekšmetiem, literatūrai latgaliešu valodā. 

Igors Pličs sarunā ar Gundegu Dreiblati, Rolandu Nagli un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja krājuma glabātāju Ināru Gražuli. Foto: A.Jirgensone

Šobrīd visās 14 istabās izvietotas kolekcijas. Īpaši nozīmīga ir fotomākslinieka Jāņa Gleizda fotonegatīvu, fotogrāfiju, dokumentu un personīgo lietu kolekcija. Jāņa Gleizda fotomākslai atvēlēta atsevišķa telpa, kurā iekārtota izzinoša ekspozīcija. Lielai daļai kolekciju Igors Pličs ir veicis elektronisko uzskaiti, galveno vērību veltot fotomateriāliem. Ir uzskaitīti 55 000 fotonegatīvi, tie ir ieskenēti un ievietoti uzglabāšanai atbilstošā iesaiņojumā. Vienlaikus iespēju robežās tiek veikta muzejisko priekšmetu izpēte. Uzskaites process turpinās. Lai arī darbs ar krājumu ne visos rādītājos ir salīdzināms ar prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.956 "Noteikumi par Nacionālo krājumu", tomēr kopumā tiek nodrošināta priekšmetu fiziskā saglabāšana un informācijas apkopošana. 

Kolekcionārs Igors Pličs. Foto: A.Jirgensone

Pēdējos gados, samazinoties Igora Pliča darbaspējām un finansiālajām iespējām uzturēt ēku un krājumu, saasinājies jautājums par Pliča mājas tālākajiem  attīstības ceļiem. Viena no iespējām — pārdot ēku un arī kolekcijas. Tās varētu interesēt gan Latvijas, gan ārzemju kolekcionārus. Ņemot vērā kolekciju kultūrvēsturisko nozīmību, pašvaldība būtu gatava uzņemties rūpes par mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī ēkas uzturēšanu, taču  naudas ēkas un krājuma pirkšanai pašvaldībai nav. Otra iespēja varētu būt Pliča mājas un muzejiskā krājuma iekļaušana Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja struktūrā, nodrošinot Igoram Pličam muzeja speciālista amata vietu, taču arī šādam risinājumam nepieciešams finansiāls ieguldījums. 

Otrā pasaules kara senlietu ekspozīcijā jeb Kara muzejā Aglonā. Foto: A.Jirgensone

Preiļu novadā profesionālā ziņā līdzīgi darbojas vēl kāda muzejiskā institūcija — Otrā pasaules kara un senlietu ekspozīcija jeb Kara muzejs Aglonā. Tās vadītājs, īpašnieks un gids Valdis Tumovs arī ir kaislīgs kolekcionārs, kurš ļoti labi pārzina savu nozari. Muzejs ir izvietots plašā vienstāva ēkā, kur muzejiskie priekšmeti tematiski izvietoti, ievērojot Otrā pasaules kara norises dažādās pasaules vietās.

Vēl viens Otrā pasaules kara senlietu ekspozīcijas fragments

Te aplūkojami šaujamieroči, formastērpi, karavīru sadzīves priekšmeti, dokumenti, nozīmes, kartes, fotogrāfijas, grāmatas un citi priekšmetu veidi. Priekšmetu ir tik daudz, ka to uzskaite pagaidām veikta aptuveni — ir priekšmeti, kam piešķirts individuāls numurs, bet ir tādi, piemēram, vēstules, kas apzīmēti ar kopēju numuru. Muzeja vadītājs ir zinošs un atraktīvs, par viņu cildinošas atsauksmes lasāmas viesu grāmatā.

Otrā pasaules kara senlietu ekspozīcijas vadītājs, gids un īpašnieks Valdis Tumovs sarunā ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktori Teklu Bekešu. Foto: A.Jirgensone

Ekspozīcija Aglonā iekārtota 2008. gadā. Valdis Tumovs skaidro, ka pirmajos 10 gados apmeklētāju skaits bijis stabili augsts. Šajos gados muzeju apmeklējuši daudz tūristu no Eiropas valstīm un Krievijas. Pēdējos četros gados apmeklētāju skaits ievērojami krities — gan tūristu no Krievijas neesamības, gan vietējo apmeklētāju sarukuma dēļ. Muzeja vadītājs apgalvo, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā un, pirmkārt, Latgalē, ir bijis iemesls muzeja ienākumu četrkārtējam kritumam. Līdz ar to apdraudēta ir arī šīs muzejiskās institūcijas pastāvēšana. Valdis Tumovs prāto, ka, iespējams, muzeju vajadzētu pārcelt uz kādu vietu, kur tūrisms ir aktīvāks, piemēram, Liepājas Karostu, taču tas būtu zaudējums Aglonai. 

Arī Aglonā mūs pavadīja Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītājs Rolands Naglis, kā arī  Aglonas vidusskolas direktors, vēstures maģistrs un novada domes deputāts Guntars Ratenieks. Viņuprāt, pašvaldībai jādara viss, lai šo kultūrvietu noturētu Aglonā, un kopīgiem spēkiem jāveido plašāks kultūras piedāvājums vietējiem un ārzemju tūristiem. Arī šajā gadījumā viens no risinājumiem varētu būt privātās institūcijas iekļaušana Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja struktūrā. Šajā gadījumā pašvaldība finansētu infrastruktūras un personāla uzturēšanu, nodrošinot vērtīgā krājuma saglabāšanu un pieejamību arī turpmāk.

Vai kolekcionāri, kas savās kolekcijās ieguldījuši ievērojamus finansiālos līdzekļus un daudzu gadu desmitu darbu būs ar mieru mantojumu nodot pašvaldībai, iegūstot sirdsmieru, ka tas tiks rūpīgi saglabāts? Vai pašvaldības deputāti saspringtajos budžeta taupības apstākļos nobalsos par kultūras institūciju papildu finansēšanu? Šie jautājumi pagaidām ir atklāti un lieku reizi pierāda, cik liela atbildība gulstas uz kultūras mantojuma glabātājiem un kopējiem, neatkarīgi no tā, vai šī iniciatīva nākusi no privātpersonas, pašvaldības vai valsts.

Projekta “Vitamīni mazajiem [muzejiem]“ īstenošana ir iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam. Projekta programmu, saturu un metodisko ietvaru veido Baltijas Muzeologijas veicināšanas biedrības ekspertes Anita Jirgensone un Gundega Dreiblate sadarbībā ar reģionu muzeju vadītājiem. Īpaša pateicība Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja direktorei Teklai Bekešai un krājuma glabātājai Inārai Gražulei, Preiļu novada kolekcionāriem, kultūras mantojuma glabātājiem un popularizētājiem Igoram Pličam un Valdim Tumovam, Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītājam Rolandam Naglim un Aglonas vidusskolas direktoram, vēsturniekam un Preiļu novada domes deputātam Guntaram Rateniekam.