- LAT
- ENG

Muzejpedagogu neformālās iniciatīvas Nedarbnīca vasaras sesija 2025. gada 18. un 19. augustā Ventspilī bija pulcējusi četrdesmit septiņus muzeja izglītojošā darba un komunikācijas speciālistus, muzeju struktūrvienību vadītājus no visas Latvijas.

Šoreiz ''Nedarbnīcas" vasaras sesijas uzmanības centrā bija divas tēmas — muzejpedagogu emocionālais intelekts, labbūtība un stresa pārvaldība profesionālajā un personīgajā dzīvē, kā arī Ventspils muzeja kolēģu darba un sadarbības pieredze veidojot izglītojošās programmas, pasākumus un citu formātu aktivitātes tik atšķirīgajās Ventspils muzeja četrās struktūrvienībās.
18. augusta priekšpusdienas teorētiskās un praktiskās nodarbības vadīja Anete Hofmane — psiholoģe, pētniece un Rīgas Tehniskās universitātes lektore ar padziļinātu pieredzi stresa un emociju pārvaldībā, izdegšanas profilaksē un prevencijā, konfliktu risināšanā un vispārējā labbūtības veicināšanā.

Muzejpedagogi, muzeja izglītojošā darba un komunikācijas speciālisti ikdienā strādā ar daudziem, ļoti dažādiem cilvēkiem. Parasti arī muzejpedagogu mācībās, semināros pamata tēmas ir saistītas ar tādiem jautājumiem, kā komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, kā sasniegt atšķirīgas mērķauditorijas, kā risināt konfliktus ar citiem, kā veidot stāstus, kas domāti citiem, kā intelektuāli un emocionāli piesaistīt citu cilvēku interesi un uzmanību muzeja tēmām.
Šajā vasaras seminārā Anete Hofmane it kā vienkāršā, tomēr ļoti racionālā un asprātīgā formā, izmantojot stāvizrādes žanra elementus un iesaistot auditoriju, vedināja dalībniekus pievērsties sev, rūpēm par sevi — apzināt savu iekšējo emocionālo ekspozīciju — kas ir tas, kas rada pozitīvas vai negatīvas emocijas, vai spēju tās nosaukt un par tām reflektēt? Tālāk saruna saistījās ar dažādiem riskiem, ar ko muzejpedagogi sastopas savā profesionālajā dzīvē, kas visbiežāk ir pārāk liela darba slodze, intensīva komunikācija, pārslēgšanās starp dažādiem darbiem un pienākumiem muzejā, nogurums, nepietiekams atalgojums, raizes par savu noturību, veselību un citi faktori, kas ietekmē strādājošu cilvēku labbūtību.

Svarīgākie jautājumi saistījās ar to, kā saprast, kā pārbaudīt vai jau netuvojamies izdegšanas slieksnim? Kā rīkoties, kas ir pirmie soļi un rīki, ko paši varam lietot? Ko varam uzsākt — vai pārtraukt — lai saglabātu savu labbūtību, noturību un veselību? Kādi ir tie resursi, kas jau ir mūsu rīcībā un kā tiem piekļūt? Kā atjaunot dzīvesspēku un mazināt stresa ietekmi? Varbūt vēl nozīmīgāk bija tas, ka liela daļa atbilžu bija jāmēģina atrast, nosaukt, aprakstīt pašiem semināra dalībniekiem.

Turpinājumā dalībniekiem bija iespēja iepazīt Ventspils muzeja četru struktūrvienību pieredzi muzejpedagoģisko nodarbību veidošanā. Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre piedāvāja interesantu analīzi, kādos virzienos, ar kādām mērķauditorijām strādā muzeja izglītojošie speciālisti, cik liels ir nodarbību un pasākumu skaits, kāds ir muzeja izglītojošā darba un komunikācijas speciālistu pienākumu loks, kā nodarbības un citi pasākumi ietekmē muzeja apmeklējumu skaitu un citus muzeja darba rezultatīvos rādītājus, un ne tikai tos.

Māra Dāvida, Ventspils muzeja vadošā vēsturniece, iesaistoties arī muzejpedagoģei Ilvai Buntikai, runāja par muzeja pētnieku un muzeja izglītojošā darba speciālistu sadarbību, pētniecības rezultātu popularizēšanu un interpretēšanu izglītojošo programmu, ekskursiju un pasākumu formātos, kā arī par interesantākajiem pētnieku un muzejpedagogu projektiem Ventspils muzejā, to ietekmi uz dažādu sabiedrības grupu iesaisti. Ventspils muzeja ļoti atšķirīgo struktūrvienību izglītojošā darba un komunikācijas speciālistes stāstīja par saviem interesantākajiem projektiem, pasākumiem un muzejpedagoģiskajām programmām, kā arī par nākotnes plāniem.

Pēcpusdienā un vakarā semināra dalībnieki iesaistījās dažādās aktivitātēs. Piejūras brīvdabas muzejā bija iespēja iepazīties ar muzeja jauno ēku, ekspozīciju un teritoriju un uzzināt, kā tā tiek izmantota muzejpedagoģijā. Savukārt Livonijas ordeņa pilī bija iespēja izbaudīt un novērtēt vēla vakara/ nakts programmu tumsā slīgstošajās pils zālēs un gaiteņos.


19. augusta priekšpusdienā "Nedarbnīcas" semināra dalībnieki un rīkotāji viesojās Ventspils zinātnes centrā VIZIUM. Interesantākais bija uzzināt par VIZIUM ēkas un ekspozīcijas kompleksa tapšanu, sagatavotajām un pieejamajām programmām gan sarunā ar Elīnu Kroņkalni, Ventspils Digitālā centra direktori, gan ekskursijā VIZIUM ēkā un digitālajā darbnīcā, gan izmēģinot dažus programmu elementus praktiski — piemēram, pārbaudot savu skaņu uztveri un mēģinot uzbūvēt "ābolu sintezatoru".



Pēcpusdienā "Nedarbnīcas" semināra dalībnieki atgriezās Livonijas ordeņa pils zālē, lai pārrunātu pieredzēto un izvērtētu to darba grupās, izteiktu idejas par "Nedarbnīcas" nākotnes plāniem un attīstības iespējām, ka arī praktisko organizāciju.

Diskutējot pamazām tika formulēti daži konkrēti un daži vēl ne tik konkrēti uzdevumi, piemēram:

Noslēgumā "Nedarbnīcas" vasaras sesijas dalībnieki saņēma apliecinājumus par dalību seminārā un, kā paši pirmie lasītāji muzeju saimē - nupat klajā nākušo Ninas Saimonas grāmatu "Līdzdalīgais muzejs".
Nedarbnīcas vasaras sesijas organizatori ir Tukuma muzejs, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība un Ventspils muzejs. Īpaši jāpateicas lieliskajai Ventspils muzeja darbinieku komandai Solvitas Ūdres vadībā un pasākuma organizatoriem no muzeja puses Martas Tjarves vadībā.
Ieskats "Nedarbnīcas" vasaras sesijas Ventspilī attēlu galerijā: 18. augusts un 19. augusts.
Pasākumu atbalstīja arī Ventspils zinātnes centrs VIZIUM un Ventspils valstspilsētas pašvaldība. Jāuzsver, ka "Nedarbnīcas" plāni nevarētu īstenoties bez Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsta.
Informāciju sagatavoja: Jana Šakare Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedre